Veido mājas lapu pats
izdales materiāli
Abstract
GRUPU NODARBĪBAS PROGRAMMA konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu (KPP) īstenošanai. Kurss, 16 stundas.
Aktuālās versijas :
1 Konspekts
Ievads - prezentācija
1.1 Interneta iespējas. Vietņu veidošanas mērķi un rīki.
prezentācija
Internets - Globāls datortīkls, kuram nav centralizētas vadības un īpašnieka. Izveidots no 1969. gadā ASV Aizsardzības ministrijas un vairāku ASV universitāšu kopīgi izveidotā datortīkla ARPANET (Advanced Research Project Agency Network), kura mērķis bija savienot ASV augstskolas un zinātniskos institūtus. Kad 1973. gadā ar transatlantiskā tālruņu kabeļa palīdzību tīklam tika pieslēgtas Norvēģija un Lielbritānija, tas kļuva starptautisks. Visstraujākā interneta attīstība sākās 1993. gadā, kad tika izveidots globālais tīmeklis un bezmaksas ielādei piedāvāts pirmais grafiku tīmekļa meklētājs. 1996. gadā vārds internets jau bija plaši pazīstams un ar to galvenokārt apzīmēja globālo tīmekli.
1.1.1 Interneta iespējas
Interneta tīkla pakalpojumi tiek nepārtraukti uzlaboti un paplašināti.
Tie galvenokārt balstās uz trim no pamatpakalpojuma veidiem:
-
attālo dialogu;
-
failu pārraidi;
-
elektronisko pastu.
Pārējie pakalpojumi parasti tiek radīti kā pamatpakalpojumu virsbūve.
Vispasaules tīmeklis (saīsinājums WWW vai W3, plašāk pazīstams kā Tīkls) ir sistēma jeb telpa ar savienotiem hiperteksta dokumentiem, kuriem piekļūst izmantojot Internetu. Ar interneta pārlūkprogrammu iespējams apskatīt lapas, kuras mēdz saturēt tekstu, bildes, video ierakstus vai citus multimēdiju dokumentus, vadoties caur tiem ar hipersaitēm.
Tīmekļa pārlūkprogramma ir programmatūra, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
Atkarībā no tehnoloģijas, izšķir 2 veidu tīmekļa vietnes:
-
statiskas vietnes;
-
dinamiskas vietnes.
Atkarībā no funkcionalitātes tīmekļa vietnes var iedalīt:
-
personīgās tīmekļa vietnes;
-
biznesa tīmekļa vietnes;
-
informatīvās tīmekļa vietnes;
-
tīmekļa meklētāju/direktoriju vietnes.
Tīmekļa vietņu veidi, kuriem ir radīti speciāli to izveides rīki:
-
Vizītkartes tīmekļa vietne
-
Bezmaksas tiešsaistes rīki vizītkaršu vietņu izveidei:
-
about.me
-
zerply.com
-
...
-
Interneta veikals/e-veikals
-
Bezmaksas tiešsaistes rīki e-veikalu izveidei:
-
http://1s.lv/
-
http://www.freewebstore.org/
-
http://www.magentocommerce.com/
-
...
-
Emuārs
-
Bezmaksas tiešsaistes rīki emuāru izveidei:
-
blogs.lv
-
blogger.com
-
blogspot.com
-
wordpress.com
-
....
1.1.2 Vietņu veidošanas mērķi.
Nepieciešamības:
-
mērķis, mērķauditorija
-
rīki
-
mitināšana
Tīmekļa mitināšana:
-
(angļu: Web hosting) ir pakalpojums, ko sniedz kāda no firmām, ko mēdz dēvēt par hostinga provaideriem jeb piegādātājiem, kā arī jūs varat paši būt savas tīmekļa lapas hostinga nodrošinātāji, datorā uzstādot attiecīgo programmatūru un nokonfigurējot to. [http://lv.wikipedia.org] (2013.08.18.)
-
Vienai vai vairākām tīmekļa vietnēm piederošo datņu izmitināšana, apkalpošana un uzturēšana. LZA TK ITTEA terminu datubāze [http://termini.lza.lv] (2013.08.18.)
1.1.3 Vietņu veidošanas rīki.
Izstrādes rīkus varētu iedalīt divās grupās:
-
WYSIWYG editors (What You See Is What You Get)
-
"Ko tu redzi ir tas, ko tu dabūsi". WYSIWYG programmas salīdzināmas ar lego spēli, kad no klucīšiem tiek salikts rezultāts un visā izstrādes gaitā topošais projekts ir vizuāli pārskatāms.
-
Trūkums: “netīrs kods”
-
MS FrontPage, Web Page Maker, ...
-
WYSIWYM model (What You See Is What You Mean).
-
"Ko tu redzi ir tas, ko tu domāji (iecerēji)"
-
Trūkums: nav redzams gala rezultāts “uzreiz”
-
teksta formāta web lapu redaktori - Notepad, WordPad, EditPlus 2, Bluefish (par brīvu), Notepad2 (par brīvu) u.c.;
-
labākais: Notepad++ [http://en.wikipedia.org] (2013.08.18.)
1.2 HTML un CSS marķēšanas valodas. Piemēri.
prezentācija
Vispasaules Tīmekļa konsorcijs (angļu: World Wide Web Consortium jeb W3C) ir konsorcijs, kas veido standartus jeb "rekomendācijas" vispasaules tīmeklim. Konsorciju vada Tims Bērnerss-Lī, sākotnējais URL (Vienotais resursu vietrādis), HTTP (Hiperteksta transporta protokols) un HTML (Hiperteksta iezīmju valoda) radītājs.
-
Hiperteksta iezīmēšanas valoda jeb HTML (no angļu: HyperText Markup Language) ir iezīmēšanas valoda, kas ir izstrādāta tīmekļa lappušu un citas pārlūkprogrammā attēlojamas informācijas glabāšanai. [http://lv.wikipedia.org] (2013.08.18.)
<!DOCTYPE html>
<html>
<body>
<h1>Mans Virsraksts</h1>
<p>Mans pirmais teikums.</p>
</body>
</html>
-
kaskadētas stila lapas (no angļu: — "Cascading Style Sheets") jeb CSS ir īpaša stila lapas valoda, ko lieto, lai aprakstītu izskatu iezīmēšanas valodā veidotiem dokumentiem. [http://lv.wikipedia.org/] (2013.08.18.)
body
{
background-color:#d0e4fe;
}
h1
{
color:orange;
text-align:center;
}
p
{
font-family:"Times New Roman";
font-size:20px;
}
1.3 Mājas lapas veidošanas pamatelementi.
prezentācija
1.3.1 dokumenta tipu deklarācija
Lai interneta pārlūksprogramma spētu objektīvi un precīzi nolasīt <html> faila kodu tai ir jāzin noteikumi un parametri pēc kuriem vadīties. Šo kopumu tad arī dēvē par dokumenta tipu deklarāciju (document type declaration).
HTML 4 :
<!DOCTYPE HTML PUBLIC "-//W3C//DTD HTML 4.01//EN" "http://www.w3.org/TR/html4/strict.dtd">
HTML5 :
1.3.2 Html dokuments
Kods starp birkām <html> un </html> definē tīmekļa vietni.
<head>
<meta name="description" content="Pasacina">
<meta name="keywords" content="pasaka,princese,pelnruskis,mila,pavasars">
<meta name="author" content="Jaanis Beerzins">
<meta charset="UTF-8">
</head>
<body>
<h1>Mans pirmais virsraksts</h1>
<p>mana pirmaa rindkopa.</p>
</body>
....
1.3.3 Daži ieteikumi
-
web lapa parasti sastāv no vairākiem failiem (datnēm), kas savā starpā savienoti ar saitēm (hyperlinks);
-
galveno jeb pirmo failu kuram jāatveras, parasti nosauc "index", piemēram, "index.html" (bez pēdiņām);
-
pirms sākat veidot web lapu, izveidojiet mapi (folder), kurā saglabājat visus jaunos lapas failus, tajā skaitā "index" failu, attēlus un dokumentus, t.i., viss vienuviet! Protams, šajā mapē varat veidot apakšmapes, taču "index" failu dziļāk neliekat. Kad lapa gatava, tad šīs galvenās mapes visu saturu (bet ne pašu galveno mapi) iekopējiet uz izvēlētā web servera, taču nemainiet iekopējamo failu savstarpējo izkārtojumu, jo tad saites vairs nedarbosies.
-
....
1.4 Vienkāršas mājas lapas piemērs.
prezentācija
<!doctype html>
<html>
<head>
</head>
<body>
<p align="center">Mana web lapa!</p>
</body>
</html>
Vienkāršākās web lapas piemērs. Ja iekopēsiet šo kodu "Notepad-ā" un saglabāsiet, piemēram, ar nosaukumu "index.html" (bez pēdiņām), to atverot interneta pārlūkprogrammu vajadzētu tikt attēlotam šādam rezultātam:
Cik maksā vienkārša mājas lapa?
~6Ls mēnesī / ~70Ls gadā
1.5 Mājas lapas veidošana ar Notepad++ .
prezentācija
Notepad++ Maza un vienkārša programma, kas papildina klasiskā Microsoft Windows™ Notepad iespējas ar tādām noderīgām funkcijām kā, piemēram, sintakses izgaismošana. [
http://www.atveries.lv/cd/] (2013.08.18.)
1.6 Mājas lapu veidošanas atbalsta rīki un vietnes.
prezentācija
1.6.1 Hostings un web hostinga plānu salīdzināšana Latvijā
Lai Jums būtu vieglāk izdarīt savu izvēli hostinga pakalpojumu meklējumos, ticis izveidots saraksts ar izdevīgākajiem hostinga plāniem Latvijā. Visas minētās kompānijas nodrošina mājas lapu izvietošanu uz kvalitatīviem, uzticamiem serveriem datu centros ar ātru 100 Mbit/s interneta pieslēgumu, klientu atbalstu 24/7 un 99.9% serveru pieejamību.
....
1.6.2 Ārvalstu hostingi, lai mājas lapa atvērtos ātri ne tikai Latvijas apmeklētājiem
Ja mājas lapas klienti ir ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm un vēlaties, lai arī viņiem mājas lapa atvērtos ātri, tad varat izvēlēties vienu no ārvalstu hostinga kompānijām:
1.7 Mājas lapu šabloni. Veidošanas padomi.
prezentācija
1.7.1 Bezmaksas web lapu šabloni:
1.7.2 Mājas lapu veidošanas padomi.
-
Koda tīrība! (w3c validators [http://validator.w3.org/] (2013.08.18.) )
-
Mājaslapai jābūt vienkāršai
-
Nē - peles ritināšanai! (3 kliku likums)
-
Jāizvēlas pareizās hipersaites
-
Savs produkts ir jāliela
-
Jāatjaunina lapas informācija
-
Vienots zīmols visās platformās
-
Jārada atpazīstamība sociālajos portālos
-
Jābūt asprātīgam
1.8 Jaunās iespējas un to izmantošana.
prezentācija
<!DOCTYPE HTML>
<html>
<body>
<video width="320" height="240" controls>
<source src="movie.mp4" type="video/mp4">
<source src="movie.ogg" type="video/ogg">
Your browser does not support the video tag.
</video>
</body>
</html>
-----------------
1.8.1 Satura pārvaldības sistēmas
Satura pārvaldības sistēma ir programmatūra kura ļauj vienlaikus vairākiem lietotājiem dažādus teksta vai cita veida dokumentus izveidot, apstrādāt un organizēt.
1.8.2 Satura pārvaldības sistēmu piemēri
2 Izmantojami avoti
----- pielikumi ----